Slēptie konstrukciju defekti: ko atklāj ēku un būvju tehniskā apsekošana?
Ēku un būvju tehniskā apsekošana ir būtisks process, lai noteiktu ēkas vaibūves tehnisko stāvokli un potenciālos drošības riskus. Īpaši svarīga tā ir gadījumos, kad ēka tiek plānota renovācijai, pārbūvei vai iegādei. Nereti defekti nav acīmredzami – tie ir “slēpti”, un to ietekme uz nesošajām konstrukcijām vai ēkas ilgtspēju var būt ievērojama. Šajā rakstā apskatām, kādas tehniskās apsekošanas metodes tiek izmantotas un kādi ir biežāk sastopamie bojājumi dažādu tipu ēkās Latvijā.
Ēku tehniskās apsekošanas metodes
Ēku un būvju tehniskā apsekošana ir padziļināta ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju, inženiertīklu un citu būtisku elementu stāvokļa novērtēšana, ko veic sertificēts būvspeciālists. Tās mērķis ir objektīvi noteikt ēkas tehnisko stāvokli, identificēt esošos vai potenciālos bojājumus, novērtēt to ietekmi uz ēkas drošību, nestspēju un ekspluatācijas īpašībām, kā arī sniegt rekomendācijas nepieciešamajiem remontdarbiem vai pastiprināšanai.
Lai iegūtu pilnvērtīgu ainu par ēkas stāvokli, eksperti izmanto dažādas metodes.
Vizuālā apskate
Joprojām pamata metode, bet eksperta acs pamana to, ko lietotājs var palaist garām – nelielas deformācijas, plaisu raksturu, kas liecina par konkrētu problēmu (piemēram, sēšanos vai pārslodzi), izmaiņas materiālu krāsā vai struktūrā, kas norāda uz mitrumu vai ķīmiskiem procesiem. Tiek rūpīgi pārbaudītas visas pieejamās konstrukcijas – pamati (ja pieejami), pagrabi, sienas, pārsegumi, jumta konstrukcijas, balkoni, logi, durvis.
Nesagraujošās kontroles (NDT) metodes
Šīs metodes ļauj novērtēt materiālu un konstrukciju stāvokli, tos nebojājot:
- Termogrāfija: Ar termokameru tiek fiksētas temperatūras atšķirības uz virsmām. Tā palīdz identificēt siltuma zudumu vietas (aukstuma tiltus), mitruma skartās zonas sienās vai jumtos (mitrums maina materiāla siltumvadītspēju), gaisa infiltrācijas vietas un pat dažkārt apslēptas konstrukciju detaļas vai defektus (piemēram, aizpildītas ailas). Novērtējot siltuma zudumus un mitruma klātbūtni, eksperti netieši vadās pēc principiem, kas atrodami LBN 002 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.
- Mitruma mērījumi: Ar speciāliem mitruma mērītājiem (kontakta vai bezkontakta) tiek noteikts mitruma līmenis dažādās konstrukcijās (kokā, betonā, mūrī), palīdzot identificēt aktīvu noplūžu vai kondensāta problēmas.
- Betona stiprības noteikšana: Izmantojot Šmita (Schmidt) āmuru vai ultraskaņas metodi, var aptuveni novērtēt betona stiprību, kas ir īpaši svarīgi paneļu ēkās vai monolītā betona konstrukcijās. Metode bieži balstās uz standartā LVS EN 13791 “Betona stiprības novērtēšana būvēs un betona konstrukciju elementos” aprakstītajām pieejām.
- Armatūras noteikšana: Ar elektromagnētiskiem instrumentiem (cover meter) var noteikt tērauda stiegrojuma atrašanās vietu betonā, tā diametru un aizsargslāņa biezumu, kas ir kritiski svarīgi korozijas riska novērtēšanai.
- Endoskopija: Mazas kameras ievadīšana grūti pieejamās vietās (piemēram, aiz apšuvuma, ventilācijas kanālos), lai vizuāli novērtētu stāvokli.
- Daļēji sagraujošās vai sagraujošās metodes: Tiek pielietotas retāk, ja NDT metodes nesniedz pietiekamu informāciju vai nepieciešams precīzi noteikt materiāla sastāvu un īpašības. Piemēram, var tikt veikti atsegumi (apmetuma vai apdares noņemšana nelielā laukumā), lai tieši apskatītu konstrukciju, vai paņemti materiālu paraugi (piemēram, betona kerni, koksnes paraugi) laboratoriskai analīzei.
- Dokumentācijas analīze: Būvprojekta, iepriekšējo apsekojumu atzinumu, remontdarbu dokumentācijas izpēte var sniegt vērtīgu informāciju par ēkas sākotnējo konstrukciju, veiktajām izmaiņām un potenciālajām vājajām vietām.
Pirmskara mūra ēkas (līdz 1940. gadam)
Pirmskara ēkas (līdz ~1940. gadam): Šīs ēkas bieži vien apbur ar savu arhitektūru un pamatīgumu, taču gadu desmiti dara savu.
- Pamatu problēmas: Sēšanās vai deformācijas, ko izraisa gruntsūdens līmeņa izmaiņas, blakus esošās būvniecības, vibrācijas vai vienkārši materiālu novecošanās. Tas var izpausties kā plaisas sienās (bieži diagonālas logu/durvju ailu stūros). Hidroizolācijas trūkums vai bojājumi bieži noved pie pagrabu un pamatu mūra mitruma un sāļu izdalīšanās (eflorescence).
- Koka pārsegumu un siju bojājumi: Mitruma (noplūdes no jumta vai komunikācijām, kondensāts pagrabos/bēniņos) rezultātā attīstās koksnes trupe (īpaši bīstams ir īstais koksnes brants jeb Serpula lacrymans) vai koksngraužu (piemēram, ķirmju) invāzija. Šie bojājumi var būtiski samazināt siju nestspēju un ir grūti pamanāmi bez atsegšanas vai speciālām metodēm.
- Mūra sienu defekti: Laika gaitā atmosfēras ietekmē (sals, lietus, vējš) var tikt bojātas ķieģeļu vai akmens mūra šuves (izdrupuši saistmateriāli), kas noved pie mitruma iekļūšanas sienā un tās pastiprinātas sairšanas sala ciklu ietekmē. Arī nekvalitatīvi veikti vēsturiski remonti vai pārbūves var radīt slodžu pārdali un plaisas.
- Dūmvadu un ventilācijas kanālu bojājumi: Plaisas, aizsērējumi, hermētiskuma zudums var radīt ne tikai vilkmes problēmas, bet arī ugunsgrēka risku vai mitruma kondensāciju konstrukcijās.
Padomju sērijveida ēkas (1950–1990)
Masveida celtniecība ar tipveida projektiem, bieži vien fokusējoties uz ātrumu un apjomu.
Galvenokārt dzelzsbetona paneļu vai ķieģeļu ēkas.
- Ārsienu paneļu šuvju nehermētiskums: Viena no izplatītākajām problēmām. Laika gaitā šuvju hermetizējošā mastika zaudē elastību, plaisā un ļauj iekļūt mitrumam un aukstam gaisam. Sekas – pelējums telpu stūros, siltuma zudumi, paneļu savienojošo metāla detaļu korozija.
- Balkonu un lodžiju konstrukciju bojājumi: Armatūras korozija nepietiekama betona aizsargslāņa vai mitruma iekļuves dēļ noved pie betona atslāņošanās un plaisāšanas (īpaši bīstami balkona plātnes apakšpusē un malās). Margu stiprinājumu korozija.
- Plakano jumtu problēmas: Hidroizolācijas (bieži bitumena ruļļmateriālu) kalpošanas laiks ir ierobežots. Bojājumi, nepareiza ūdens novadīšana (aizsērējušas notekas) noved pie tecēšanas augšējos stāvos un mitruma uzkrāšanās jumta konstrukcijā, bojājot siltumizolāciju un pārseguma paneļus.
- Pagrabu applūšana un mitrums: Nepietiekama vai bojāta pamatu un pagraba sienu hidroizolācija, problēmas ar lietusūdens vai drenāžas sistēmām.
- Inženiertīklu nolietojums: Cauruļvadu (ūdens, kanalizācija, apkure) korozija, kas var izraisīt noplūdes, appludinot konstrukcijas.
Svarīgi atzīmēt, ka daudzas no šīm ēkām šobrīd jau ir sasniegušas vai pārsniegušas savu projektēto kalpošanas ilgumu (50 gadi), kā to norāda arī RTU būvzinātnes pētījumi (Avotiņš, 2018).
Jaunbūves (1991. - 2000. gads)
Šis periods iezīmējās ar pāreju uz jauniem materiāliem un tehnoloģijām, bet reizēm arī ar zināmu haosu būvniecības tirgū un nepietiekamu kvalitātes kontroli.
- Kvalitātes problēmas ar jaunajiem materiāliem: Nepareiza vieglbetona (gāzbetona, putubetona) bloku izmantošana vai iebūve (piemēram, neievērojot nepieciešamību pēc armēšanas vai pareizas hidroizolācijas), kas var novest pie plaisāšanas. Lētu, nekvalitatīvu siltumizolācijas materiālu izmantošana vai nepareiza iebūve.
- Betonēšanas defekti: Nepietiekams betona aizsargslānis armatūrai, pārāk zemas kvalitātes betons, nepietiekama vibrēšana betonēšanas laikā (radot tukšumus).
- Hidroizolācijas problēmas: Kļūdas pamatu, pagrabu, jumtu vai terašu hidroizolācijas izveidē, izmantojot jaunus, bet ne vienmēr pareizi pielietotus materiālus.
- Nekvalitatīva montāža: Kļūdas logu un durvju montāžā, kas rada siltuma zudumus un kondensāta veidošanos. Nepareizi izveidoti jumta seguma savienojumi vai pieslēgumi.
Kopsavilkums
Kā redzams, katram ēkas tipam un vecumam ir savi “Ahileja papēži”. Slēptie konstrukciju defekti nav tikai kosmētisks traucēklis – tie var būtiski ietekmēt jūsu īpašuma vērtību, drošību un uzturēšanas izmaksas. Veicot ēkas un būvju tehnisko apsekošanu pirms īpašuma iegādes, jūs iegūstat skaidru priekšstatu par tā reālo stāvokli un varat izvairīties no ļoti dārgiem pārsteigumiem nākotnē.
Savukārt esošajiem īpašniekiem regulāra (piemēram, reizi 5-10 gados, atkarībā no ēkas vecuma un stāvokļa) tehniskā apsekošana palīdz laikus identificēt problēmas un plānot nepieciešamos remontdarbus, pirms tās kļuvušas kritiskas.
Atcerieties, profesionāla ēku un būvju tehniskā apsekošana nav lieks izdevums, bet gan gudra investīcija jūsu īpašuma drošībā un vērtības saglabāšanā. Uzticiet šo darbu tikai sertificētiem un pieredzējušiem būvekspertiem, kuri pārzina gan teoriju, gan Latvijas būvniecības praksi un spēj “nolasīt” ēkas stāstu, kas paslēpts aiz apmetuma kārtas. Lai uzzinātu vairāk par ēku tehnisko apsekošanu, turpiniet šeit.
