Autoruzraudzības (AU) kompetences robežas
Šis dokuments nosaka autoruzraudzības (AU) kompetences, pienākumu un atbildības robežas būvniecības procesā, ievērojot Būvniecības likumu, Vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī ņemot vērā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) skaidrojošos materiālus un tiesību normu piemērošanas praksi.
1. Autoruzrauga pienākumi saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem
Būvspeciālistu atbildību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi. Noteikumi nosaka, kas ir autoruzraudzība, kādi ir autoruzraudzības mērķi, kādi ir autoruzrauga pienākumi un tiesības. Šajā dokumentā turpmāk minētie autoruzrauga pienākumi izriet no Vispārīgajiem būvnoteikumiem un tiek īstenoti tiktāl, ciktāl tie paredzēti noslēgtajā autoruzraudzības līgumā. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka autoruzraugam ir šādi pienākumi:
- apsekot objektu atbilstoši noslēgtajam līgumam par autoruzraudzību un ierakstīt būvdarbu žurnālā apsekojuma rezultātus;
- izskatīt būvdarbu veicēja iesniegtos ekvivalentos vai aizvietojošos risinājumus konstrukcijām, iekārtām, materiāliem, kā arī sniegt atzinumus par to atbilstību būvprojektam;
- dot būvdarbu vadītājam norādījumus būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanai, ja tie nav ietverti ražotāja rokasgrāmatās un instrukcijās;
- atbilstoši kompetencei kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto autoruzraudzības norādījumu izpildi;
- iesniegt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē un vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonā (ja tas ir pieprasīts);
- iesniegt būvniecības ierosinātājam vai būvvaldei pamatotu informāciju, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas normatīvo aktu prasības;
- atbilstoši noslēgtajam līgumam ierasties būvlaukumā pēc būvniecības ierosinātāja, būvdarbu veicēja, būvuzrauga, būvinspektora vai citu būvvaldes amatpersonu uzaicinājuma.
2. Materiālu un produktu apstiprināšana (MAF)
2.1 AU paraksta MAF materiāliem, kas nav detalizēti noteikti būvprojektā vai kuru izvēlei projektā ir paredzēta alternatīva. Ja būvprojektā ir noteiktas būvmateriāla vai būvizstrādājuma īpašības, bet nav norādīts ražotājs, un izvēlētais materiāls atbilst šīm īpašībām, MAF noformēšana nav obligāta un AU nepiedalās to saskaņošanā.
2.2. Būvizstrādājumu nomaiņas gadījumos AU izskata MAF tikai tad, ja nomaiņa ir pamatota, proti:
- sākotnēji paredzētie būvizstrādājumi ir novecojuši; un/vai
- aizstājot sākotnēji paredzētos būvizstrādājumus, tiek sasniegts kvalitatīvāks rezultāts; un/vai
- nomaiņa ir pamatota ar apstākļiem, kurus līdz Līguma noslēgšanai Būvdarbu veicējs nevarēja paredzēt.
2.3. AU paraksta MAF tikai pēc tam, kad būvuzraugs (BU) ir pārbaudījis:
- nomaiņas pamatojuma atbilstību līguma nosacījumiem (pēc būtības);
- materiālu tehnisko parametru atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
3. Būvprojekta izmaiņas
3.1 Ja būvprojektā norādīts būvizstrādājums ar noteiktām īpašībām, bet būvniecības ierosinātājs un/vai būvdarbu veicējs rosina būvdarbos izvēlēties būvmateriālu vai būvizstrādājumu ar citām īpašībām, ir jāveic izmaiņas būvprojektā. Šīs izmaiņas nav AU ietvaros veicams darbs.
3.2. Būvniecības ierosinātāja un/vai Būvdarbu veicēja rosinātās būvprojekta tehnisko risinājumu izmaiņas nav AU ietvaros veicams darbs un ir uzskatāmas par būvprojekta izmaiņām.
3.3. Par būvprojekta izmaiņu izstrādi un saskaņošanu būvniecības dalībniekiem atsevišķi jāvienojas ar būvprojekta autoru, tai skaitā par papildu atlīdzību.
4. Detalizācija un darba rasējumi
4.1. AU ietvaros netiek veikta detalizācijas un darba rasējumu izstrāde, saglabājot tiesības norādīt uz neatbilstību būvprojektam būvniecības ierosinātājam un būvuzraugam.
4.2. Būvdarbu veicējs sagatavo detalizācijas un darba rasējumus atbilstošā mērogā un nepieciešamajā detalizācijas pakāpē.
4.3. Saskaņā ar Būvniecības likuma 19.² panta piekto daļu, ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta papildu detalizācijas izstrādi, viņš ir atbildīgs par iespējamām sekām, kā arī par attiecīgās detalizācijas nodrošināšanu. Par detalizācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvprojektam un tajā paredzētajiem risinājumiem atbild detalizācijas izstrādātājs.
5. Projekta izmaiņu izvērtēšana AU ietvaros
5.1. Ja AU konstatē būvdarbu veikšanu neatbilstoši apstiprinātajam būvprojektam, AU par to informē būvniecības ierosinātāju un būvuzraugu. AU neveic būvdarbu apturēšanu un neuzņemas būvuzraudzības funkcijas.
5.2. Izskatot būvprojekta izmaiņas, AU pārliecinās par:
- izmaiņu pamatotību;
- ietekmi uz citiem projekta risinājumiem;
- savstarpējo saskaņotību;
- atbilstību būvniecības iecerei un normatīvo aktu prasībām.
5.3. AU ietvaros sniedz viedokli par to, vai konstatētās izmaiņas var tikt uzskatītas par būvprojekta izmaiņām normatīvo aktu izpratnē, neveicot šo izmaiņu projektēšanu vai saskaņošanu.
5.4. AU neatbild par sekām, kas būvprojekta izmaiņu rezultātā var rasties attiecībā pret finansējuma izsniedzēju (ALTUM vai citi ES vai valsts finanšu instrumenti), ja vien tās nav tiešs AU prettiesiskas rīcības vai rupjas nolaidības rezultāts.
6. Darbu pieņemšana un kontrole
6.1. AU nepiedalās un neuzņemas atbildību par segto darbu aktu un DVP aktu sagatavošanu, saskaņošanu un parakstīšanu.
6.2. AU neuzņemas atbildību par dokumentu pievienošanu, termiņu ievērošanu vai darbību veikšanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), ciktāl šie pienākumi normatīvajos aktos noteikti citiem būvniecības procesa dalībniekiem.
7. Noslēguma noteikumi
7.1. AU neuzņemas citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumus un atbildību, kas tiem noteikta normatīvajos aktos vai līgumos.
7.2. AU būtiskos konstatējumus, norādījumus vai iebildumus fiksē rakstiski (autoruzraudzības žurnālā, elektroniskā sarakstē vai citā pierādāmā veidā).
7.3. Dokuments ir neatņemama autoruzraudzības līguma sastāvdaļa un paredzēts, kā skaidrojošs materiāls būvniecības procesa dalībniekiem.
Gatis Deņisovs
SIA “BALTS UN MELNS” valdes loceklis
